Redzes implants

virietis pirmo reizi redzRedze ir viena no mūsu galvenajām maņām, un bez redzes cilvēkam ir ļoti grūti vai neiespējami izdarīt ikdienā tik ļoti vienkāršās lietas, kā pārvietošanās, lasīša un informācijas uzņemšana, un tieši tāpēc arī šajā blogā ļoti daudz esam apskatījuši dažādas lēcas un brilles un kā šīs tehnoloģijas var palīdzēt cilvēkiem iegūt labāku un asāku redzi. Bet pasaulē ir vismaz 40 miljoni cilvēku, kuriem redze vai nu jau no bērnības vai dzīves laikā ir pazudusi un vēl 240 miljoni cilvēku ar ļoti sliktu redzi, kas būtībā var tikt pieskaitīti pie aklajiem. Tieši tāpēc arī zinātnieki visā pasaulē cītīgi strādā lai izveidotu dažādus redzi uzlabojošus un atjaunojošus mehānismus un tehnoloģijas, jo sniegt cilvēkam redzi, kurš to ir pazaudējis vai arī, kurš līdz šim vispār nav redzējis varētu būt viena no patīkamākajām lietām un noteikti, ka cilvēki būtu gatavi maksāt ļoti lielus naudas līdzekļus lai tikai varētu iegūt sev šādu tehnoloģiju, ja tāda būtu pieejama. Tieši tāpat, kā visi, kuriem ir nelielas redzes problēmas, kā tuvredzība vai tālredzība pērk brilles, lēcas vai veic acu ķirurģiskās lāzer-operācijas, tā tie, kuriem redze nav vispār vai ir pārāk slikta lai to uzlabotu būtu gatavi atdot teju vai visu, lai iegūtu šo maņu atpakaļ.

Pasaules zinātnieki izstrādā daudz un dažādas tehnoloģijas, lai paveiktu šo brīnumu, bet vislielāko popularitāti ir guvuši tieši redzes implanti vai nu pa tiešo acs radzenē vai arī vēl nopietnāk pa tiešo smadzenēs un šādi implanti, lai gan vēl pagaidām ir tikai izstrādes un testēšanas fāzē, tomēr jau ir ļāvuši atkal redzēt un atšķirt gaismu no tumsas daudziem cilvēkiem. Un ja zinātniekiem izdosies šo tehnoloģiju pilnveidot, tad nākotnē visi, kuri ir akli varētu atgūt vai vispār pirmo reizi iegūt redzi un tādā veidā nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.

Vizuālie implanti darbojas novietojot kameru acu reģionā un pēc to pieslēdzot vai nu pa tiešo pie vizuālās smadzeņu daļas vai arī to pieslēdzot pie acs radzenes tādā veidā atjaunojot cilvēka redzi. Šādas teorijas tika sniegtas jau 18. gadsimtā, bet tikai sākot no 1970. gadiem notiek tiešām nopietna šīs metodes izpēte un pēdējo gadu laikā ir iespējams iegūt daudz maz funkcionējošas tehnoloģijas, kas vēl jo projām gan ir tikai izstrādes fāzē. Būtībā tās darbojas pārveidojot parastas digitālās kameras attēlu elektroniskajos signālos un šos elektriskos signālus tad tālāk nosūtot vai un šo vizuālo korteksu vai arī uz radzeni. Sākumā elektroniskie signāli būs nesaprotami un nebūs iespējams iegūt saprotamu attēlu, bet pēc laika smadzenes sāks šos signālus saprast un cilvēks lēnām atgūs redzi sākumā atpazīstot gaižu no tumša pēc tam jau sākot atpazīt dažādas figūras un vēl pēc tam jau sākot arī redzēt kustības. Līdz šim vēl nav iespējams veikt krāsainu redzes atgūšanu, bet arī melnbalta redze ir labāka kā pilnīga tumsa.

Es ceru, ka zinātnieki nākotnē būs spējīgi attīstīt šīs tehnoloģijas un ļaut aklajiem atkal redzēt un tehnoloģija tiks attīstīta tik tālu, ka to varēs iegūt jebkurš, un sākt lietot tāpat, kā datoru vai telefonu nevis mēnešiem ilgi pavadīt medicīnas iestādēs ārstu pavadībā lēnām mēģinot atkal redzēt.