Acu slimības. Datoru lietotāju redzes sindroms

dators-redze

1998. gadā, Amerikas oftalmologu asociācija ieviesa jaunu terminu – datoru lietotāju redzes sindroms. Tie ir acu un redzes simptomi, kurus izraisa darbs pie datora.

Dažādi statistikas avoti liecina, ka aptuveni 60% cilvēku, kuri samērā bieži lieto datoru vai arī viņu darbs ir saistīts ar datoru, sūdzas par redzes problēmām, katram sestajam pacientam, kuram tika veikta oftalmoloģiskā pārbaude, tika atklātas redzes problēmas un 22% strādājošo pie datora ir citas, ar veselību saistītas sūdzības.

Iemesli

Izplatītais pieņēmums, par displeja kaitīgo starojumu uz cilvēka organismu, mūsdienās tiek pakļauts kritikai. Daži pētījumi apliecina faktu, ka starojuma līmenis, kuru mēs saņemam no monitoriem ir zemāks par uzstādītajām normām. Citi pētījumi, atkal liecina, ka darbs pie datora veicina spontāno abortu skaitu sievietēm, dažādu ādas slimību attīstīšanos un saista šīs problēmas ar elektromagnētisko starojumu, kurš tiek saņemts no monitora. Tas, ka zinātnieki, vēl joprojām nevar vienoties šajā jautājumā, liecina par to, cik ļoti maz tas ir izpētīts.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rodas datora lietotāju redzes sindroms ir atšķirība starp datora redzamo un papīru. Attēls, kuru mēs redzam datorā ir apgaismots, mazāk kontrastains, diskrēts (sastāv no pikseļiem), mirgojošs, tam nav konkrētu kontūru. Cilvēka redzes sistēma ir ierīkota tā, ka viņam vajag uztvert objektus atstarojošā gaismā.
Datora lietotāju redzes sindromu bieži vien saista ar nepareizu, darba vietas, ergonomiku.

Negatīva loma var būs sekojošiem faktoriem:

  • Nepareiza lietotāja atrašanās vieta attiecībā pret monitoru.
  • Nepareizi novietots monitors attiecībā pret ārējiem apgaismošanas objektiem.
  • Pārlieku daudz vai nepietiekami apgaismotas telpas.
  • Nepareizi noregulētas krāsas monitorā.
  • Tehnisko parametru neatbilstība prasībām, kuras ir paredzētas ilgstošam darbam pie datora.
  • Darba īpatnības, kuras ir saistītas ar datoru (nepieciešamība acu skatienu vērst pret monitoru, klaviatūru un tekstu uz papīra).
  • Organisma fizioloģiskās īpatnības (nepietiekami mitrināta acs radzene, acs netiek mirkšķināta un no tās pastiprināti sāk iztvaikot asaru šķidrums).

Viens no svarīgākajiem faktiem, lai nepieļautu datora lietotāju redzes sindroma izveidošanos ir redzes leņķis.

Vesels cilvēks, minūtē, mirkšķina acis aptuveni 18 reizes, pētījumi ir pierādījuši, ka datoru lietotājiem, acu mirkšķināšana samazinās līdz 4 reizēm minūtē.

Datora lietotāju redzes sindromu var veicināt arī citas slimības, piemēram, artrīts, Parkinsona slimība, menopauze, vairogdziedzera slimības, kuras ir saistītas ar paplašinātām acīm un nepareizi novietotiem acs plakstiņiem. Arī dažādu medikamentu lietošana, var samazināt acu šķidruma daudzumu un tas arī var kalpot par iemeslu slimības attīstībai.

Simptomi

Datoru lietotāju redzes sindroms ir saistīts ar diezgan raksturīgiem simptomiem: pazeminās redzes asums, attēls sāk likties miglains, grūtības sagādā skatiens no tuvajiem priekšmetiem uz tālajiem priekšmetiem un otrādi, priekšmeti izliekas citās krāsās, nekā tie ir īstenībā, priekšmetu dubultošanās, parādās “skudriņas” un “melns gar acīm”, pārlieka jūtība pret gaismu, pazeminās redzes darba spējas, acis ātri nogurst.

Sākas sāpes acu un pieres rajonā un acu kustību laikā, paliek sarkani acu āboli, ir tāda sajūta, ka zem plakstiņiem atrodas smiltis, acis var sākt asarot, tajās parādās nepatīkamas sāpes un dedzināšana.

Ārstēšana

Datora lietotāju redzes sindroma ārstēšana ir saistīta, ar visu nelabvēlīgo faktoru, kuri veicina slimības rašanos, izslēgšanu.

Pirmām kārtām, ir ļoti svarīgi pareizi ierīkot savu darba vietu. Apgaismojumam telpā ir jābūt vienmērīgam un pietiekamam. Tas izslēgs papildus apgaismojuma nepieciešamību, kurš būs pārāk spilgts attiecībā pret monitoru. Ja jūs tomēr izmantojat papildus apgaismojumu, tad tas nedrīkst būt pārlieku intensīvs un nedrīkst būt vērsts tieši acīs vai uz ekrānu. Darba vieta jāierīko tā, lai spoži apgaismes ķermeņi neatrastos lietotāja redzes laukā.

Pie monitora, bez pārtraukuma nav ieteicams strādāt ilgāk par 1 stundu, bet vēl labāk ir 20 minūtes strādāt, 20 sekundes pārtraukums un šajā brīdī vēlams būtu aplūkot priekšmetu, kurš atrodas 6 metru attālumā no jums. Pēc katras nostrādātās stundas ir vajadzīga atpūta 5 min.

Ir ieteicams lietot speciālas, darbam ar datoru paredzētas brilles. Lietot kontaktlēcas, strādājot pie monitora nav ieteicams.