Glaukoma: Kas tā ir un kā to ārstēt?

Redze cilvēkam ir viens no lielākajiem dārgumiem. Tā mums ir tikai viena, tāpēc redzi ir īpaši jāsaudzē un jau pie pirmajām problēmām jāvēršas pie acu ārsta. Par nelaimi, redzes pasliktināšanās un dažādas acu slimības ne vienmēr ir pamanāmas sākuma stadijā un pakāpeniski progresē. Dažas slimības tiek atklātas vien tad, kad acis jau ir nopietni bojātas un vairs īsti nav iespējams panākt, ka redze tiek pilnībā glāba. Viena no šādām slimībām ir glaukoma, tāpēc ikvienam būtu jāzina, kas tā ir, kā šī slimība izpaužas, kā to diagnosticēt agrīnā stadijā un kā to ārstēt?

Glaukoma ir redzes slimību jeb, precīzāk, redzes slimību grupa, kurai ir raksturīgi redzes lauka defekti, kas pamazām var izraisīt pilnīgu aklumu. Patiesībā, tieši glaukoma ir visbiežākais akluma cēlonis visā pasaulē. Slimība ir ārstējam, taču tā progresē bez manāmām pazīmēm. Sākuma stadijā nav pilnīgi nekādu slimības simptomu. Vien tad, kad slimība jau ir ielaista un redzes nervs ir smagi bojāts, rodas pirmās sūdzības par redzes traucējumiem.

Maldīgs ir arī uzskats, ka glaukoma ir vecuma slimība ar ko slimo vien cilvēki pēc 50 gadu vecuma. Glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, tajā skaitā arī maziem bērniem. Tiesa, biežāk šī slimība tiešām skar vecākus cilvēkus, taču aptuveni vienam no 15 000 cilvēku ir iedzimta glaukoma, kas var attīstīties agrā vecumā.

Glaukomas izteiktākie simptomi ir redzes miglošanās un krāsaini apļi ap gaismas objektiem un gaišiem priekšmetiem. Vēl daži glaukomas pacienti izjūt spiedošas sāpes ap deniņiem vai uzacu rajonā. Šādi simptomi gan parādās jau vēlīnā stadijā un uznāk lēkmju veidā. Pēc šīm lēkmēm redze var tikt neatgriezeniski zaudēta īsā laikā. Lai līdz tam nenonāktu, ir jāveic regulāras redzes pārbaudes ikvienam, arī tiem, kas par redzes problēmām nesūdzas.

Kādreiz tika uzskatīts, ka glaukomu izraisa vien spiediens acīs. Patiesībā tā gluži nav, jo arī cilvēkiem ar zemu vai normālu spiedienu acīs var rasties glaukoma, tāpēc nepietiek vien ar acs spiediena izmērīšanu, lai varētu spriest par šo slimību. Ir jāveic kompleksa acu diagnostika. Tās laikā tiek gan mērīts spiediens, gan izpētīts viss acs ābols, ieskaitot acs dibenu, gan arī veikta acs tīklenes un redzes nerva izmeklēšana. Galvenie izmeklējumi tiek veikti ar acu datora tomogrāfiju. Šādi izmeklējumi gan ir visai dārgi, tāpēc veseli cilvēki bez aizdomām par redzes slimībām, parasti tos neveic. Ideālā gadījumā būtu ieteicams šīs pārbaudes veikt reizi divos gados pilnīgi visiem un reizi gadā tiem, kas ir riska grupā (diabēta slimniekiem, cilvēkiem ar acu traumām, cilvēkiem, kam rados ir glaukomas slimnieki, cilvēkiem ar izteiktu tuvredzību u.c.).

Ja uz šīm pārbaudēm negrasāties doties, vismaz veiciet vienkāršu pārbaudi pats. Aizsedziet kreiso aci ar plaukstu un otras rokas rādītājpirkstu novietojiet pie deniņiem labajā pusē. Pēc tam virziet šo pirkstu pie deguna. Kad to ieraugāt, pārtrauciet kustību. Ja pamanījāt pirkstu, kad tas vēl ir acs stūrī, viss ir kārtībā, bet ja pamanījāt to vien tad, kad tas jau tuvojās degunam, jums varētu būt redzes lauka traucējumi un noteikti ir jādodas veikt redzes pārbaudes.

Ja jums ir diagnosticēta glaukoma agrīnā stadijā, palīdzēs acu pilieni, jo var izrakstīt acu ārsts. Ja glaukoma jau būs ielaista, varētu līdzēt operācija, taču bieži vien vēlīnā slimības stadijā jau vairs neko never līdzēt. Tieši tāpēc ir jāseko līdzi savai redzei un jāapmeklē acu ārsts arī profilakses nolūkos. Saudzējiet savu redzi un pārbaudiet to.