Redzes vingrinājumi 2. daļa

Vingrinājumus ir iespēja darīt bez samaksas un tas tikai uzlabos jūsu veselību, tādēļ nav iespējas žēloties un nepalīdzēt sev. Lai iegūtu labāku dzīves kvalitāti un atteiktos no diskomforta sajūtas ir nedaudz jāpadomā par savu veselību jau savlaicīgi. Šie vingrinājumi arī neprasa milzīgu slodzi un ir ļoti vienkārši. Ja jūtat, ka darba dēļ rodas diskomforts, varat pamēģināt mūsu ieteiktos vingrinājumus, bet ja tie jums nepalīdz, tad noteikti jādodas pie acu speciālista un jānoskaidro, kādi redzes vingrinājumi būtu jums vispiemērotākie.

Lai izvairītos no diskomforta var izmantot profilaktiskos vingrinājumus, kuru galvenais uzdevums ir muskuļu darbības sabalansēšana. Izmantojot šos vingrinājumus, muskuļi, kuri tika nodarbinātu ilgu laiku var atpūsties, bet tie, kuri netika darbināti saspringtās redzes procesā vispār vai ļoti maz, tagad tiek nodarbināti. Lai panāktu pareizu acs vielmaiņu, tad acis ir jāizvingrina tieši šādi , tādā veidā sabalansējot muskuļu darbību. Vēlāk šo vingrinājumu veikšana nodrošina pilnvērtīgu acs darbu. Šo vingrinājumu princips ir ļoti viegli saprotams un vienkāršs – muskuļi, kuri tiek darbināti, neatrofējas. Toties ja kāda no muskuļu grupām netiek nodarbināta, tad šī konkrētā muskuļu grupa pēc kāda laika vairs nespēs normāli funkcionēt un tad cilvēkam rodas redzes diskomforts. Iespējams ne tikai diskomforts, bet arī ir iespējami redzes defekti, kurus varēs izlabot tikai ar acs korekcijām. Toties ja cilvēks kādu savu acu muskuļu grupu noslogo pārāk daudz, tad rodas saspringums un disbalanss redzes sistēmā. Ja rodas šāda pavisam niecīga situācija, tad jūsu ķermenis, vēloties palīdzēt, izstrādās vielmaiņas procesā vielas, lai mazinātu disbalansu, toties šīs vielas jums nevis palīdzēs, bet radīs papildus diskomfortu. Šādā veidā ir iespējams, ka rodas redzes defekti. Šī iemesla dēļ jāsaglabā viss līdzsvarā – nepieciešama gan slodze pietiekamā daudzumā, gan atpūta, attiecīgi darba ilgumam.

Ja runa ir par acīm un redzi, tad cilvēku var pielīdzināt jebkuram citam mehānismam vai tā kopumam, kā jebkurai iekārtai. Ja kāds mehānisma zobrats tiek pārāk bieži un daudz kustināts, toties netiek veikta tā apkope, tad tas var ļoti ātri nodilt, kā arī uzreiz visā iekārtā rodas bojājumi, traucējumi un citas problēmas. Tā pat ir arī ar to, kad zobrats netiek pietiekami kustināts – pēc kāda laika, kad to kustina, tam rodas bojājumi un tas vairs nestrādā tā, kā strādāja agrāk un atkal visā mehānismā var rasties bojājumi tikai viena maza zobrata dēļ. Tas pats arī ir attiecināms uz cilvēka organismu – visam jābūt balansā. Ir nepieciešama gan neliela slodze, gan arī pietiekami liela atpūta darba laikā. Nepieciešama gan fiziska, gan garīga slodze. Ja ievēro šo nelielo, toties noderīgo padomu, tad ir garantēts, ka acu dēļ jūs diskomforts nepiemeklēs.

Toties par to ir jāatceras ikdienā, jo ar vienu reizi rezultātus var negaidīt. Lai iegūtu rezultātu, kad nav jāsūdzas par acu sāpēm, to sūrstēšanu, aizmiglošanos, tad vingrinājumi nepieciešami karu dienu. Ja visu dienu tiek strādāts ar objektiem, kas atrodas tuvu, tad jātaisa arī lielākas atpūtas darba laikā.

Nobeigums nākamajā rakstā.