Kas jādara, lai acis vienmēr būtu skaistas

Pirmām kārtām, vajag censties saglabāt labu redzi, ja ir vajadzība – izvēlēties pareizas un kvalitatīvas brilles vai arī kontaktlēcas. To izdarīt var tikai sertificēts ārsts, nevis jūs pats, uz savu galvu. Daudzi izvēlas brilles tā – ērti un redz labāk, tātad derēs. Tāda rīcība ir nepieļaujama. Redze, no tādām brillēm, turpinās bojāties tālāk, turklāt, nepareizi piemeklētas brilles vai kontaktlēcas var izraisīt smagas galvassāpes. Tā tas var notikt tāpēc, ka izvēloties brilles, neeksistē otršķirīgi kritēji, tie visi ir tikai pirmšķirīgi. Īpaša uzmanība ir jāpievērš individuālajam attālumam starp acu zīlītēm. Brilles var būt tik skaistas un nepamanāmas, ka acis būs lieliski redzamas. Izvēlieties sev vajag tādus briļļu rāmjus, kas patīk. Nepiekrītiet citu domām un neiegādājieties pirmos, kas gadījās pa rokai. Acis, ir ne tikai mūsu dvēseles spogulis, bet vēl vairāk, mūsu veselības kopumā spogulis. Pēc acīm, var noteikt mūsu organisma stāvokli, kā darbojas iekšējie orgāni un ar tām saistītās sistēmas. Eksistē zinātnes, kas nodarbojas tieši ar šiem jautājumiem, bet arī parasts, kvalificēts ārsts, uzmanīgi ielūkojoties jūsu acīs, būs spējīgs pateikt vai ar jums viss ir kārtībā. Uz ārējo acu skaistumu, lielu iespaidu atstāj vitamīni A, B, C un D. Bet arī no vitamīniem būs maz labuma, ja jūs par tām nerūpēsieties.

Pirmkārt, jūs varat rūpēties par acīm cik gribat un kā gribat, bet tās nekad nekļūs skaistas, ja jūs nebūsiet izgulējies. Acu skaistumam ir nepieciešams pilnvērtīgs miegs.

Pateicoties savām unikālajām īpašībām, uz acīm, ļoti labvēlīgu iespaidu atstāj medus, tāpēc vajag pieradināt sevi mazgāt acis ar medu (viena tējkarote uz glāzi karsta ūdens, vāra 1 – 2 minūtes, tad noņem virsējo kārtiņu, atdzesē un mazgā acis).

Labvēlīgu iespaidu uz acīm atstāj arī izlietotās tējas biezumi. Ja jums pa dienu ir nogurušas acis, tad vakarā uzlieciet uz tām tējas biezumu kompreses un tad nomazgājiet tās ar medus ūdeni. Procedūra palīdzēs acīm atgriezt to mirdzumu.

Rūpīga kopšana ir vajadzīga ne tikai acīm, bet arī ādai ap acīm. Kādreiz vajag lietot pat speciālus krēmus, kar paredzēti plakstiņu kopšanai, jo krēmi, kas ir paredzēti sejas ādas kopšanai, neder. Tas ir tāpēc, ka āda ap acīm ir daudz maigāka un prasa daudz rūpīgāku kopšanu.

Ja jūs lietojat kosmētiku, tad noņemt to no acu zonas, vajag īpaši uzmanīgi. Galvenais ir netraumēt plāno, maigo ādu, kurā ir maz muskuļu šķiedru. Noņemt kosmētiku vajag ar speciāli tam paredzētiem līdzekļiem pa tām pašām līnijām, pa kurām tiek veikta masāža vai arī uzklāts krēms. Tomēr, vislabāk, ir izmantot ļoti šķidrus krēmus vai kosmētikas noņēmējus, bet skropstām – speciālu šķidrumu. Ja jūs mazgājat seju, tad nespiediet uz plakstiņiem un nestaipiet ādu tajā brīdī, kad slaukāt seju.

Jebkurus acu kairinājumus vajag ārstēt, nevis gaidīt, kad paliks sliktāk un tikai tad iet pie ārsta.

Kā pareizi rūpēties par acīm

Ja runa iet par skaistumu, tad pirmais, kam pievērš uzmanību, ir acis. Lielā mērā, acu skaistumu nosaka ne tikai to tīrība un mirdzums, bet arī augšējo un apakšējo acu plakstiņu, skropstu un uzacu stāvoklis. Tomēr acis ir ļoti jūtīgs un viegli ievainojams orgāns, tāpēc tām, katru dienu ir nepieciešama rūpīga kopšana un atpūta, it īpaši, pēc saspringta darba. Protams, miegs bija un paliek, labākais atpūtas veids.

Ja intensīva darba laikā, kas pieprasa redzes sasprindzinājumu, jūs sajutāt nogurumu, sāpes vai smeldzošu sajūtu, tad ir nepieciešams pārtraukums. Aizveriet acis, atslābinieties, palieciet tādā stāvoklī 2 – 3 min vai arī sāciet skatīties uz citiem priekšmetiem. Uz plakstiņiem uzlieciet vates plāksnītes, kas ir samērcētas augu novārījumā.

Ja jūs ilgstošu laiku atrodaties putekļainā un piesmēķētā telpā, tas var izraisīt plakstiņu apsārtumu. Tādā gadījumā uzlieciet acīm kompreses, jo tās iedarbojas nomierinoši.

Acu plakstiņu āda ir ļoti maiga, gandrīz vienmēr sausa un mazāk elastīga salīdzinājumā ar ādu citās ķermeņa daļās. Tā tiek pakļauta lielākai mīmikas slodzei, asi reaģē uz organisma pārslodzi, dažādām slimībām, stresiem, spožas gaismas, lietus, vēja, utt. Lai novērst ādas kairinājumu un priekšlaicīgu grumbiņu veidošanos, vajag iemācīties pareizi uzklāt un noņemt kosmētiku. Pirmkārt, uzklājot krēmu vai citus kosmētiskos līdzekļus, visām kustībām ir jābūt ļoti maigām, no iekšējā acs stūrīša uz ārējo acs stūrīti, ja uzklājat tos augšējam acs plakstiņam un otrādi, ja uzklājat apakšējam acs plakstiņam.

Ja vajag noņemt kosmētiku, tad uz plakstiņiem uzklāj nelielu daudzumu attīrošā krēma un ar vates plāksnītes palīdzību notīra tušu no skropstām. Ēnas no plakstiņiem, vislabāk, ir noņemt ar vates plāksnītes palīdzību, kas ir samērcēta olīvu vai kukurūzas eļļā.

Gadiem ejot, ap acīm sāk veidoties grumbiņas, bet, ja grumbiņas parādās samērā agri, tad tas var būt saistīts ar pārāk sausu ādu ap acīm. Ikviena, mūsu organisma šūniņa satur mitrumu, bet ar gadiem ejot, mitruma daudzums var mainīties. Bērnībā un jaunībā, mitruma ir vairāk, tāpēc arī āda ir elastīgāka. Padzīvojušiem cilvēkiem notiek visa organisma pārkārtošanās , mitruma daudzums samazinās, tāpēc āda kļūst plānāka un pirmajā acu uzmetienā, liekas sausa. Ādas sausumu var izraisīt arī nepareiza ādas kopšana un ziepju lietošana. Ādai ap acīm ir nepieciešami krēmi, losjoni un citi kopšanas līdzekļi. Bieži vien sievietes, kurām ir taukaina sejas āda, tās attīrīšanai izmanto spirtu saturošus losjonus un ar tiem tīra arī ādu ap acīm. Tāds, sejas tīrīšanas līdzeklis, regulāri sausina ādu. Atcerieties, losjoni, kas ir paredzēti ādas kopšanai ap acīm, nekādā gadījumā nedrīkst saturēt spirtu.

Zināmu iespaidu uz ādas stāvokli atstāj arī mūsu ēšanas paradumi. Tāpēc, uzturā, pēc iespējas vairāk vajag iekļaut zaļumus, augļus, kas satur A, C. E un D vitamīnus. Ēdienam vajag būt daudzveidīgam un tajā paša laikā barojošam, bet ne smagam.

Kā rūpēties par nogurušām acīm

Acis ir ne tikai redzes orgāns, bet arī mūsu skaistums un mūžīgais sievietes noslēpums. Tikai ar vienu acu skatienu, sieviete ir spējīga likt daudziem vīriešiem veikt varoņdarbus un darīt neprātības, bet, lai to panāktu, acīm vajag būt veselām, mirdzošām un dzīvām. Acu skaistums un ārējais izskats, kā arī laba redze, ir atkarīga no tā, kā mēs par tām rūpējamies.

Mūsdienās, pārsvarā visi cilvēki dzīvo lielās pilsētās, kur ik uz soļa saskaras ar dažādiem izstarojumiem – darbā tas dators, mājās – televizors, mums katru dienu vajag uztvert un apstrādāt milzīgus daudzumus informācijas. Bet, ja darbs ir saistīts ar garīgo slodzi, tad nav brīnums, ka ar laiku acīs parādās sāpes un redze sāk pasliktināties. Acis paliek sarkanas un iekaisušas – par vīriešiem, kas tiek savaldzināti ar vienu acu skatienu – varam aizmirst… Hronisks nogurums , neveselīgi ēšanas paradumi, regulāra neizgulēšanās – papildina šo ainu, turklāt, vēl eksistē piesārņota apkārtējā vide, zāļu lietošana, hormonālā fona izmaiņas, apgaismojuma īpatnības, dekoratīvā kosmētika un daudz kas cits.

Kā rūpēties par nogurušām acīm?

Nogurušām acīm ir nepieciešama pastiprināta kopšana. Protams, vispirms ir jādodas pie acu ārsta, kas ieteiks tieši jums piemērotus acu pilienus. Parasti tie ir mitrinoši, mīkstinoši, nomierinoši un tādi, kas palīdz atbrīvoties no nepatīkamām sajūtām.

Tiem, kas strādā pie datora, būtu ieteicams lietot pilienus, kas imitē dabīgās asaras. Pateicoties tādiem pilieniem, acu virspusē veidojas šķidrums, kas mitrina un aizsargā acs radzeni, pasargā epitēliju no bojājumiem un pat dziedina tos, kas jau ir iegūti. Tādus pilienus, būtu ieteicams iepilināt acīs jau pirms darba uzsākšanas, jo tad, jūsu acis jutīsies daudz labāk.

Tautas līdzekļi nogurušu acu kopšanai

Nogurušu acu kopšanai ieteicams lietot arī tautas līdzekļus, kaut gan daudzos gadījumos, pirms uzsākšanas, būtu ieteicams to apspriest ar acu ārstu.
Acis, īpaši nepasargātas ir pavasarī, tāpēc, ka visu ziemu mēs strādājām telpās, redzējām maz saules, acis tika pakļautas ziemas vēju un sala iedarbībai. Arī mūsu “ziemas ēdienkarte” ne sevišķi labi iespaido acu veselību.

Tāpēc, lai atgrieztu acīm mirdzumu un spēju skaidri redzēt apkārtējo pasauli, vajag tās maigi un saudzīgi kopt. Acu kompreses ir viens no vienkāršākajiem acu kopšanas paņēmieniem.
Nogurušām acīm var izmantot kompreses, kas pagatavotas no rudzupuķu ziedlapiņām: vienu tējkaroti ziedlapiņu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 15 min, tad taisa kompreses no rīta un vakarā. Uzlējumu vajag atdzesēt līdz istabas temperatūrai.

Kompresēm, var izmantot arī zaļo tēju. To pagatavošana ir vēl vienkāršāka. Uzvārītā un atdzesētā līdz istabas temperatūrai zaļā tējā, vajag samērcēt vates plāksnītes un uzlikt tās uz acīm, tad viegli piespiest līdz tādai pakāpei, kamēr sāk izdalīties tēja. Kad vates plāksnītes ir apžuvušas, samērcējiet tās atkal tējā un atkal uzlieciet uz acīm. Procedūras ilgums, aptuveni 15 min un atkārtot to var katru dienu, ja acis ir nogurušas.

Atbrīvoties no noguruma, palīdz arī kompreses no svaigiem rīvētiem kartupeļiem, turklāt tās lieliski tonizē arī ādu ap acīm. Paņemiet svaigu kartupeli, sarīvējiet to un uzklājiet uz acu plakstiņiem, atstājiet uz 15 min, nomazgājiet ar siltu ūdeni un uzklājiet krēmu, kas paredzēts ādai ap acīm.

Redzes problēmas 2. daļa

Viena no pazīmēm, ka jūsu bērnam ir iespējama tuvredzība vai tālredzība ir tad, kad bērns samiedz acis, lai kaut ko skaidrāk saskatītu vai arī objektus novieto tuvāk acīm nekā paredzēts. Ja bērnam ir novērotas šādas pazīmes, tad jākonsultējas ar ārstu par bērna iespējamajām problēmām un to ārstēšanas iespējām.

Mīts par to, ka brilles pasliktina redzi ir paskaidrojams tā, ka noņemot no acīm brilles, šķiet ka viss ir neskaidrs un šķiet, ka ir sliktāk, nekā iepriekš. Tas ir skaidrojams ar to, ka cilvēkam rodas sajūta, ka viss ir skaidrs, bet noņemot brilles, atšķirība ir daudz ievērojamāka.

Otrs mīts, kuram nevajadzētu ticēt ir, ka dators spēj pasliktināt mūsu redzi. Kaut gan daudzi neticēs, bet šis mīts ir aplams. Nevis dators bojā mūsu redzi, bet gan ilgstošā acu sasprindzināšana skatoties uz tuvu objektu. Vēl ar datoru saistīts ir gaismas nepareiza pielietošana. Nevajadzētu savu redzi bojāt skatoties ekrānā tumšā laikā, kad ekrāna gaišums ir visspilgtākais. Vienīgais, kurš var parūpēties par jūsu redzi esat jūs pats. Savas acis ir jāsargā un tās ir jāatpūtina ik pa laikam. Reizi pusstundā ir jāatpūtina acis. Ir pieejami daudzi un dažādi acu vingrinājumi, kuri uzlabos jūsu redzi un mazinās acu nogurumu.

Vēl viens mīts, kuram tic vislielākā daļa cilvēku ir – labas brilles ir nopērkamas arī aptiekā. Jau gatavas brilles ir nopērkamas gan aptiekā, gan dažādos saimniecības preču veikalos, bet ir jāsaprot, ka šīs brilles nav speciāli izgatavotas tiešu jūsu acīm un pēc jūsu redzes parametriem. Ja šādas brilles tiek izmantotas katru dienu darot dažādus darbus un neesat konsultējušies ar ārstu par tām, tad ir liela iespēja, ka acis var sabojāt vēl vairāk. Acis var tikt sabojātas tieši ar tādu faktoru, ka acīm ir lielāka slodze. Šī papildus slodze var ietekmēt acis un paātrināt redzes pasliktināšanos. Šādas brilles ir vairāk paredzētas neilgam darbam vai kā aizbildnis, kad brilles ir pazaudētas un tiek izgatavotas nākamās. Šādas brilles nav paredzētas izmantot ikdienā.

Ir jāsaprot, ka pienāk brīdis ikviena dzīvē, kad brilles būs nepieciešamas kādu darbu veikšanai. Kaut arī visu dzīvi ir bijusi izcila redze, katram pienāk brīdis, kad tā pasliktinās. Tas ir tā pat, kā uz vecumu visiem kļūst sirmi mati. Ar redzi arī ir līdzīgi. Gan mati, gan organisms mainās, kad kļūstam vecāki. Līdz ar novecošanu mums ir nepieciešami visādi palīgi, arī acīm, kad tas vairs nav tik elastīgas, ir nepieciešamas brilles.

Lai jūsu pirmo briļļu iegādes brīdi atliku uz maksimāli vēlāku laiku ir nepieciešams ievērot dažādus noteikumus. Jāatceras, ka par savu redzi esam atbildīgi tikai un vienīgi mēs paši. Ar ko būtu jāsāk? Ar veselīgu dzīvesveidu – ēšana, sportošana, pozitīvas domas. Pārtikai, kuru lieto ikdienā ir jāsastāv no dažādiem vitamīniem. Protams, vajadzētu izvairīties no kaitīgajiem ieradumiem, kā arī uzturēties svaigā gaisā pēc iespējas ilgāk. Šīs lietas negarantē, ka jums uz novecošanu nebūs nepieciešamas brilles, bet noteikti tās būs vajadzīgas vēlāk nekā cilvēkiem, kuri nedomā par savu veselību ilgtermiņā.

Redzes problēmas

Ir daudz iemeslu, kādēļ var pasliktināties redze: iedzimtu problēmu dēļ vai dzīves laikā iegūtu. Neviens acu ārsts nespēs pateikt kādēļ tieši jūsu redze pasliktinās vai arī kāda var būt jūsu redze pēc pāris gadiem. Nav iespējams noteikt, vai jums būs izteikta tuvredzība vai tālredzība, kā arī vai jums dzīves laikā būs nepieciešamas brilles. Ārsti spēs atbildēt uz jautājumu: “Kas veicina redzes pasliktināšanos?”

Iedzimtība spēj ietekmēt jūsu veselību, kā arī redzes attīstību. Ja jūsu vecākiem ir bijis kāds redzes defekts, arī jums ir liela iespēja to pārmantot. Ja kādam no vecākiem ir nepieciešamas brilles, tad iespējamība, ka bērnam tās būs vajadzīgas ir 50%. Tāpat arī, ja abi vecāki nēsā brilles iedzimtu redzes problēmu dēļ, bērnam ir lielāka iespējamība, ka būs nepieciešamas brilles. Toties tā ir tikai varbūtība un nav teikts, ka 100% bērnam būs nepieciešamas brilles. Iedzimtība ir tikai viens no faktoriem, kas var ietekmēt redzi, vēl viens faktors, kas to ietekmē ir bērna attīstība.

Kad bērns sāk augt un stiepties garumā, arī acs stiepjas un paliek lielāka, kas nereti tas var būt par iemeslu tuvredzībai – jānēsā brilles ar mīnusu, lai skaidri saskatītu lietas, kas atrodas tālumā. Lielāka iespēja iegūt tuvredzību ir bērniem, kuri daudz laika pavada pie telefona, datora vai grāmatām, tādā veidā ilgi nodarbinot acis tuvumā. Jāatceras, kas par daudz, tas par skādi, jo, iespējams, ka tas ir jauki, ja bērns visu laiku vēlas lasīt un ir iemīļojis grāmatas. Tomēr pārāk daudz lasot bērns var iegūt tuvredzību, jo acīm ir pārāk liela slodze. Protams, ka jāievēro arī ergonomika, par kuru vecākiem ir jāzina. Jābūt pareizam pagaismojumam, nedrīkst būt pārāk mazs attālums no acīm līdz objektam, uz kuru skatās, kā arī tam jāatrodas pareizā vietā.

Jāatceras, ka tuvredzība tiek iegūta dzīves laikā, bet tālredzība visbiežāk ir iedzimta. Ja ir neliela tālredzība un nav liela slodze, tad tā var radīt liekas problēmas. Toties, ja slodze acīm tuvumā ir intensīva un ilgstoša, tad cilvēks var izjust diskomfortu, acu asarošanu, miglošanos. Tāpat ar acu problēmām var sastapties pēc hronisku slimību izslimošanas vai arī to var ietekmēt attīstības traucējumi.

Ikdienā cilvēki tic daudz un dažādiem mītiem par acu un redzes pasliktināšanos, toties lielākā daļa no tiem nav patiesi. Viens no visizplatītākajiem mītiem ir ka dators bojā redzi. Ir rūpīgi jāizvērtē patiesība, pirms šo mītu nodod nākamajam cilvēkam, jo nevis dators bojā redzi, bet gan ilgstoša acu neatpūtināšana un to sasprindzināšana. Vēl viens no mītiem, kuram tic liela daļa iedzīvotāju ir – lietojot brilles redze pasliktināsies vēl vairāk. Jau sen ir pierādīts, ka briļļu, lēcu u.c. redzes korekciju līdzekļu lietošana uzlabo, ne pasliktina redzi, ja tie ir pareizi izrakstīti. Svarīgi apzināties, ka bērniem brilles ir svarīgi lietot, jo bērniem tuvredzība progresē lēnāk un var attīstīties līdz mazāk kritiskai pakāpei kā bērniem, kas brilles nenēsā.

Nobeigums nākamajā rakstā

Redzes vingrinājumi 3. daļa

Ikvienam būtu labi iepazīties ar vingrinājumiem, kuri palīdzēs jūsu acu darbībai. Daži profilaktiskie vingrinājumi un to pamatprincipi:

Lai acis saglabātu spēju pielāgoties apkārtējai pasaulei un palīdzēt uztvert apkārtējo vidi dažādos attālumos, katru dienu jācenšas skatīties gan uz tuvumā esošiem objektiem, gan objektiem, kas atrodas tālāk.

Ja tiek veikts darbs, kad acis ilgstoši jāsasprindzina uz tuvumā esošiem priekšmetiem, tad acis ik pa brīdim būtu jāatpūtina. Piecdesmit minūšu laikā nepieciešams darbu pārtraukt uz 5 minūtēm, lai atpūtinātu acis un tās izvingrinātu.

Lai vieglāk mainītu acs fokusu, tad ir jāmirkšķina acis. Acu mirkšķināšanai arī palīdz acu mitrināšana, kas palīdzē uz īsu laiku acīm atpūsties. Jāatceras, ka cieša skatīšanās un bieža nemirkšķināšana piepūlē acis un ir liela iespējamība, ka tās sāks ātri vien sāpēt.

Šie vingrinājumi ir jāveic tieši tādēļ, lai ļautu acu muskuļiem atjaunot koordinācijas spēju, kā arī lai tām būtu vieglāk pielāgoties konkrētajam darba uzdevumam.

Ja jūs strādājat darbā, kur nepieciešama ilgstoša acu piepūle tuvumā, strādājot ar datoru vai lasot grāmatas, tad vingrinājumi ir jāiekļauj savas ikdienas dzīves sastāvā. Protams, ja nevēlaties izjust diskomfortu vai doties pie acu ārsta ar problēmu sarakstu.

Lai iekļautu vingrinājumus savā ikdienā, tad sākumā varat izmēģināt vienkāršus un interesantus vingrinājumus. Kad būs redzams rezultāts, tad būs iespēja painteresēties par sarežģītākiem un interesantākiem vingrinājumiem.

Savai redzei un tās stāvoklim ir jāpievērš liela uzmanība. Jāizvērtē, kuros brīžos ir vieglāk strādāt, vieglāk saskatīt konkrētus priekšmetus un kad ir grūtāk to izdarīt.
Vingrinājumi spēs atpūtināt un atspirdzināt acis, vingrinājumi stiprina jūsu acu muskuļus, kā arī palīdz pasargāt no diskomforta un galvas sāpēm. Pirmais uzdevums pirms vingrinājumu veikšanas – nomazgāt seju un tai skaitā acis ar aukstu ūdeni. Plaukstās var ieliet aukstu ūdeni, tad tajās iemērkt acis un pamirkšķināt pāris reizes. Otrais uzdevums – viegli, ne ar lielu spēku pamasēt ciet aizvērtas acis, kā arī ap acīm esošo sejas daļu. Pēdējais solis pirms uzvedumu veikšanas – aizklāt acis ar plaukstām, bet neizdarot spiedienu. Aizklāt acis tā, lai varētu skatīties tumsā. Jāpiemin, ja tumšāks būs, jo būs labāka iespēja atpūtināt acis. Tāpat šo vingrinājumu var veikt, lai atpūtinātu ne tikai acis, bet arī visu ķermeni. Ceturtais uzdevums – vingrinājumi.

Pirmais vingrinājums – skats uz augšu, tā noturēt 5 sekundes. Atpūtināt acis. Skats lejup, tā noturēt 5 sekundes. Šis vingrinājums jāatkārto 5 reizes, tad dažas sekundes jāmirkšķina acis.

Otrais vingrinājums – Skats uz kreiso pusi – 5 sekundes. Acu atpūta. Skats uz labo pusi – 5 sekundes. Atkārtot 5 reizes, tad dažas sekundes jāmirkšķina acis.

Redzes vingrinājumi 2. daļa

Vingrinājumus ir iespēja darīt bez samaksas un tas tikai uzlabos jūsu veselību, tādēļ nav iespējas žēloties un nepalīdzēt sev. Lai iegūtu labāku dzīves kvalitāti un atteiktos no diskomforta sajūtas ir nedaudz jāpadomā par savu veselību jau savlaicīgi. Šie vingrinājumi arī neprasa milzīgu slodzi un ir ļoti vienkārši. Ja jūtat, ka darba dēļ rodas diskomforts, varat pamēģināt mūsu ieteiktos vingrinājumus, bet ja tie jums nepalīdz, tad noteikti jādodas pie acu speciālista un jānoskaidro, kādi redzes vingrinājumi būtu jums vispiemērotākie.

Lai izvairītos no diskomforta var izmantot profilaktiskos vingrinājumus, kuru galvenais uzdevums ir muskuļu darbības sabalansēšana. Izmantojot šos vingrinājumus, muskuļi, kuri tika nodarbinātu ilgu laiku var atpūsties, bet tie, kuri netika darbināti saspringtās redzes procesā vispār vai ļoti maz, tagad tiek nodarbināti. Lai panāktu pareizu acs vielmaiņu, tad acis ir jāizvingrina tieši šādi , tādā veidā sabalansējot muskuļu darbību. Vēlāk šo vingrinājumu veikšana nodrošina pilnvērtīgu acs darbu. Šo vingrinājumu princips ir ļoti viegli saprotams un vienkāršs – muskuļi, kuri tiek darbināti, neatrofējas. Toties ja kāda no muskuļu grupām netiek nodarbināta, tad šī konkrētā muskuļu grupa pēc kāda laika vairs nespēs normāli funkcionēt un tad cilvēkam rodas redzes diskomforts. Iespējams ne tikai diskomforts, bet arī ir iespējami redzes defekti, kurus varēs izlabot tikai ar acs korekcijām. Toties ja cilvēks kādu savu acu muskuļu grupu noslogo pārāk daudz, tad rodas saspringums un disbalanss redzes sistēmā. Ja rodas šāda pavisam niecīga situācija, tad jūsu ķermenis, vēloties palīdzēt, izstrādās vielmaiņas procesā vielas, lai mazinātu disbalansu, toties šīs vielas jums nevis palīdzēs, bet radīs papildus diskomfortu. Šādā veidā ir iespējams, ka rodas redzes defekti. Šī iemesla dēļ jāsaglabā viss līdzsvarā – nepieciešama gan slodze pietiekamā daudzumā, gan atpūta, attiecīgi darba ilgumam.

Ja runa ir par acīm un redzi, tad cilvēku var pielīdzināt jebkuram citam mehānismam vai tā kopumam, kā jebkurai iekārtai. Ja kāds mehānisma zobrats tiek pārāk bieži un daudz kustināts, toties netiek veikta tā apkope, tad tas var ļoti ātri nodilt, kā arī uzreiz visā iekārtā rodas bojājumi, traucējumi un citas problēmas. Tā pat ir arī ar to, kad zobrats netiek pietiekami kustināts – pēc kāda laika, kad to kustina, tam rodas bojājumi un tas vairs nestrādā tā, kā strādāja agrāk un atkal visā mehānismā var rasties bojājumi tikai viena maza zobrata dēļ. Tas pats arī ir attiecināms uz cilvēka organismu – visam jābūt balansā. Ir nepieciešama gan neliela slodze, gan arī pietiekami liela atpūta darba laikā. Nepieciešama gan fiziska, gan garīga slodze. Ja ievēro šo nelielo, toties noderīgo padomu, tad ir garantēts, ka acu dēļ jūs diskomforts nepiemeklēs.

Toties par to ir jāatceras ikdienā, jo ar vienu reizi rezultātus var negaidīt. Lai iegūtu rezultātu, kad nav jāsūdzas par acu sāpēm, to sūrstēšanu, aizmiglošanos, tad vingrinājumi nepieciešami karu dienu. Ja visu dienu tiek strādāts ar objektiem, kas atrodas tuvu, tad jātaisa arī lielākas atpūtas darba laikā.

Nobeigums nākamajā rakstā.

Redzes vingrinājumi

Loti bieži cilvēki apzinās, ka strādājot vai veicot kādu darbu tuvumā, viņu redze tiek sasprindzināta un tādēļ acis ātri nogurst. Tomēr, ne katrs pēc kāda laika atpūtina acis. Ja acis ir nogurušas, sāpīgas vai miglainas, nav iespējams veikt pilnvērtīgu darbu. Karu dienu ir jāsabalansē darbs, ja tiek ilgi strādāts pie datora vai arī ilgstoši lasītas grāmatas. Darbs ir jāsabalansē ar atpūtas pauzēm, lai acis nenogurdinātu pārāk bieži. Pretējā gadījumā ir iespējama redzes pasliktināšanās, kā arī rodas diskomforta sajūta. Šīs sekas apgrūtinās darīt jūsu darbu, tādēļ jau laicīgi jāparūpējas par seku novēršanu.

Ir jārūpējas par sevi jau laicīgi, jānovērš iespējamā diskomforta sajūta, kā arī ilgstoši nevajadzētu sasprindzināt acis ar darbu tuvumā tām. Pašam cilvēkam ir jābūt vēlmei sev palīdzēt, jo neviens cits to nedarīs. Redzes speciālisti nevarēs palīdzēt, kad būs redzamas un jūtamas sekas. Katram cilvēkam personīgi ir jāvēlas atvieglot savu ikdienu, novērst radušās sāpes vai to iespējamo parādīšanos. Cilvēks ir pietiekoši attīstījies, lai spētu noteikt, kad ir pietiekami darbs padarīts un kad nepieciešama acu atpūta. Dienā ir jāatrod laiks, lai atpūtinātu acis, jo, ja tas netiks darīts, tad sekas būs redzamas jau pēc neilga laika.

Ja jūs veicat darbu, kur nepieciešama ilgstoša redzes sasprindzināšana vai jūs strādājat ar priekšmetiem, kas ilgstoši atrodas tuvumā, tad jāapmeklē redzes speciālists. Pie redzes speciālista jums būs iespēja pārbaudīt redzes funkcionalitāti, kā arī jums varēs izvērtēt piemērotāko redzes korekciju. Tā pat speciālists spēs novērtēt jūsu redzes spēju pielāgoties ilgstošam darbam tuvumā,

Tā pat kā visā ķermenī, arī acīs atrodas daudzi mazi muskuļi, kuru spējas veikt ilgstošu saspringtu darbu ir ierobežotas. Jo ilgāk mēs nodarbinām savus redzes muskuļus, jo retāk aizmirstam par to atslābināšanu un izvingrināšanu. Ja tiek aizmirsts veidot mazas pauzes darba laikā, tad pēc kāda laika var rasties acu apsārtums, graušana acīs, to miglošanās, kā arī var rasties smaguma sajūta acīs. Pie šiem diskomforta faktoriem klāt nāk arī muguras sāpes un pat galvas sāpes.

Nākamais, kas cilvēkam ir jāatceras ir sava darba režīma sakārtošana, darba dienā ietverot vairākas pauzes, kad tiek izvingrinātas vai vienkārši atpūtinātas acis. Tādā veidā uzlabojot sava darba kvalitāti un izvairoties no diskomforta. Redzes vingrinājumi var būt visdažādākie, toties tos var iedalīt divās grupās pēc to būtības un darbības: Profilaktiskie – vingrinājumi, kurus ir iespējams veikt ikvienam. Šo vingrinājumu mērķis ir muskuļu darbības sabalansēšana, tādā veidā atjaunojot koordinācijas spēju un pielāgošanās spēju. Šie vingrinājumi nodrošina skaidru redzi. Otrie ir ārstnieciskie vingrinājumi – vingrinājumu komplekss ar redzes specifiskiem vingrinājumiem. Šis vingrinājumi ir paredzēti atbilstoša redzes traucējuma novēršanai, ja traucējums ir radies kādas slimības vai traumas dēļ. Tā pat iemesls var būt arī saspringtas redzes slodze un citi faktori.

Turpinājums nākamajā rakstā.

Saudzējiet redzi

Jāatceras par acīm un to drošību arī spēlējot kādas sporta spēles vai arī ķīmijas stundās, kad acīs var iekļūt dažādas kaitīgas vielas. Ja jūsu darba dienā jūs ļoti ilgu laiku pavadāt pie datora, televizora vai grāmatām, tad nepieciešams pareizs apgaismojums. Labs apgaismojums ir tāds, kad jūsu darbavietai nekrīt virsū ēna un tas ir pietiekami spilgts. Jāatceras arī pat pārtraukumiem darba laikā, jo, ja redze ir ilgi piepūlēta, tad tai ir vajadzīga atpūta, lai nerastos redzes problēmas. Jāatpūtina ne tikai redze, bet arī viss ķermenis, lai atbrīvotos no saspringuma. Acis jāaizsargā ar kvalitatīvām saulesbrillēm, lai saules stari netraumētu acis ar ultravioletajiem stariem. Par šo ir īpaši jāuzmanās, jo kaitīgais starojums var iekļūt jūsu acu zīlītēs, kuras ir paplašinātas tumšo stikliņu dēļ.

Ja ir novērotas sliktas pārmaiņas redzē, tad nekavējoties jādodas pie acu ārsta un jāizstāsta par visām jūtamajām problēmām. Ārsts jums veiks pārbaudi un ieteiks labāko risinājumu, lai nokļūtu pie vēlamā rezultāta – vingrinājumi, brilles vai lēcas. Jūs droši savam ārstam varat jautāt, lai jums iemāca redzi nostiprinošus vingrinājumus, jo ja acis nav ļoti sabojātas, tad to vēl var izlabot ar vingrinājumiem, lai nebūtu jālieto brilles. Ir ne tikai jārūpējas par redzi, to aizsargājot, bet arī jālieto vitamīnus. Gan acīm, gan organismam ir nepieciešami vitamīni un minerālvielas, lai varētu ķermeni saglabāt veselu. Visnozīmīgākie vitamīni acīm ir vitamīns A,C, E un arī cinks ar selēnu.

Šos vitamīnus ir iespēja sameklēt vairākos ikdienā lietojamos produktos:
A vitamīns ir iegūstams vairākos dārzeņos kā burkānos, to sulā, smiltsērkšķos, dažādos augļos un to sulā, kā arī ķirbjos un spinātos. C vitamīnu ir iespēja iegūt citrusaugļos kā apelsīnos, to sulā. C vitamīns sastopams arī kivi, dzērvenēs, brokoļos, kolrābjos un zemenēs. Noderīgais E vitamīns sastopams olās, gurķos, zemesriekstos, kviešu dīgstos un to eļļā, kā arī zaļo lapu salātos un dārzeņos. Cinks atrodams ir spinātos, sēklās, kivi, kazenēs, kā arī dažādos riekstos. Toties selēnu būs iespēja uzņemt ar olām, ķiplokiem, banāniem, zivīm, kivi, kā arī ar Brazīlijas riekstiem.

Redzi uzlabot var ar vairākiem paņēmieniem, bet jāatceras, ka tas jāsāk darīt laicīgi.

Biežākās redzes problēmas bērniem

Laba redze bērniem ir ļoti svarīga, jo tas ir laiks, kad izzināt pasauli. Bērnam ar redzes traucējumiem ir daudz grūtāk tikt līdzi attīstībā saviem vienaudžiem, jo daudzas ikdienas darbības un mācīšanās procesi ir apgrūtināti. Diemžēl, mūsdienās redzes problēmas bērniem kļūst arvien populārākas. Jau pirmsskolas vecumā redzes problēmas ir aptuveni 5% bērnu, taču skolas vecumā tās ir jau gandrīz 25% bērnu. Ir ļoti svarīgi laikus atklāt un ārstēt dažādas redzes problēmas bērniem, lai situāciju uzlabotu, nevis ļautu šīm problēmām attīstīties tālāk. Šeit būs uzskaitītas tipiskākās redzes problēmas bērniem un dažādi to ārstēšanas veidi.

Šķielēšana

Šķielēšana nozīmē to, ka viena no acīm novirzās no kopējā fiksācijas virziena. Šķielēšana var būt gan patstāvīga, kad acis visu laiku nedarbojas saskaņoti, gan arī periodiska, kad tas notiek tikai konkrētos brīžos. Tāpat šķielēšana var būt konverģējoša, kad viena acs virzās uz iekšu un diverģējoša, kad tā virzās uz ārpusi. Visbiežāk šķielēšanas iemesls ir vienas acs pavājināta darbība (refrakcijas kļūda vienā no acīm), kas liek cilvēka centrālajai nervu sistēmai ignorēt šķielējošās acs sūtīto informāciju. Šo pavājināto acs darbību var izraisīt ļoti daudzi cēloņi, bet bieži vien tā ir ģenētiski pārmantota. Par laimi, šķielēšanu var ātri pamanīt un uzreiz uzsākt tās ārstēšanu. Biežākā ārstēšanas metode ir koriģējošu briļļu vai lēcu izmantošana, kā arī acu vingrojumi, taču smagākos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Ambliopija

Ambliopija ir pavājināta redze vienā vai abās acīs, kas rada redzes traucējumus. Mēs redzam tāpēc, ka ar aci uztvertā informācija tiek nosūtīta uz smadzenēm, bet ambliopijas gadījumā, šī informācijas sūtīšana ir traucēta. Tai ir ļoti daudz cēloņu. Par iemeslu ambliopijai var būt teju jebkas, kas pavājina redzi acī, piemēram, šķielēšana, refrakcijas kļūda, saduļķojumi lēcā, viena plakstiņa noslīdējums, acs traumas, centrālās nervu sistēmas traucējumi u.c. Šī ir slimība, kas rodas tieši ļoti agrā vecumā un ļoti svarīgi ir laikus to atklāt, jo tikai savlaicīgi uzsākta ārstēšana var dot rezultātus. Pēc astoņu gadu vecuma ambliopijas ārstēšana kļūst neiespējama. Slimību ārstē ar tādu metodi kā oklūzija jeb vienas (veselās) acs aizsegšana, kas ļauj otrai acij strādāt pastiprināti.

Refrakcijas kļūdas

Refrakcijas kļūdas ir visiem zināmās tuvredzība, tālredzība un astigmātisms. Šīs slimības izpaužas tā, ka acī stari tiek lauzti nepareizi, kas izraisa redzes miglošanos. Parasti šīs acu problēmas vairāk skar tieši pieaugušos, jo refrakcijas kļūdas nereti rodas tieši tāpēc, ka paši laika gaitā dažādos veidos sabojājam savu redzi, vai arī dažādu slimību ietekmē. Ja refrakcijas kļūdas ir mazam bērnam, visticamāk, pie vainas ir iedzimtība. Ļoti svarīgi ir laikus atklāt šādas redzes problēmas bērnam, jo tad iespējams redzi savlaicīgi koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Ja tas netiks darīts, bērns ne vien nespēs pareizi redzēt, bet arī šī slimība attīstīsies.

Ptoze

Ptoze ir redzes problēma, kas nav tieši saistīta ar pašu aci, bet gan ar acs plakstiņu. Tas ir augšējā acs plakstiņa noslīdējums. Ja noslīdējums ir minimāls, tā ir tikai kosmētika problēma un redzi neietekmē, taču, ja plakstiņš ir noslīdējis tā, ka tiek nosegta zīlīte, tas rada redzes traucējumus, jo tiek slēgts redzes lauks. Ptoze var būt cēlonis jau pieminētajām problēmām – šķielēšanai un ambliopijai. Ptoze parasti ir iedzimta, taču tā var arī rasties, piemēram, traumas rezultātā. Jebkurā gadījumā, ja plakstiņa noslīdējums rada redzes lauka bojājumus, ir jāveic operācija, kas saīsinās noslīdējušo plakstiņu un ļaus redzēt pareizi.