Redzes problēmas

Ir daudz iemeslu, kādēļ var pasliktināties redze: iedzimtu problēmu dēļ vai dzīves laikā iegūtu. Neviens acu ārsts nespēs pateikt kādēļ tieši jūsu redze pasliktinās vai arī kāda var būt jūsu redze pēc pāris gadiem. Nav iespējams noteikt, vai jums būs izteikta tuvredzība vai tālredzība, kā arī vai jums dzīves laikā būs nepieciešamas brilles. Ārsti spēs atbildēt uz jautājumu: “Kas veicina redzes pasliktināšanos?”

Iedzimtība spēj ietekmēt jūsu veselību, kā arī redzes attīstību. Ja jūsu vecākiem ir bijis kāds redzes defekts, arī jums ir liela iespēja to pārmantot. Ja kādam no vecākiem ir nepieciešamas brilles, tad iespējamība, ka bērnam tās būs vajadzīgas ir 50%. Tāpat arī, ja abi vecāki nēsā brilles iedzimtu redzes problēmu dēļ, bērnam ir lielāka iespējamība, ka būs nepieciešamas brilles. Toties tā ir tikai varbūtība un nav teikts, ka 100% bērnam būs nepieciešamas brilles. Iedzimtība ir tikai viens no faktoriem, kas var ietekmēt redzi, vēl viens faktors, kas to ietekmē ir bērna attīstība.

Kad bērns sāk augt un stiepties garumā, arī acs stiepjas un paliek lielāka, kas nereti tas var būt par iemeslu tuvredzībai – jānēsā brilles ar mīnusu, lai skaidri saskatītu lietas, kas atrodas tālumā. Lielāka iespēja iegūt tuvredzību ir bērniem, kuri daudz laika pavada pie telefona, datora vai grāmatām, tādā veidā ilgi nodarbinot acis tuvumā. Jāatceras, kas par daudz, tas par skādi, jo, iespējams, ka tas ir jauki, ja bērns visu laiku vēlas lasīt un ir iemīļojis grāmatas. Tomēr pārāk daudz lasot bērns var iegūt tuvredzību, jo acīm ir pārāk liela slodze. Protams, ka jāievēro arī ergonomika, par kuru vecākiem ir jāzina. Jābūt pareizam pagaismojumam, nedrīkst būt pārāk mazs attālums no acīm līdz objektam, uz kuru skatās, kā arī tam jāatrodas pareizā vietā.

Jāatceras, ka tuvredzība tiek iegūta dzīves laikā, bet tālredzība visbiežāk ir iedzimta. Ja ir neliela tālredzība un nav liela slodze, tad tā var radīt liekas problēmas. Toties, ja slodze acīm tuvumā ir intensīva un ilgstoša, tad cilvēks var izjust diskomfortu, acu asarošanu, miglošanos. Tāpat ar acu problēmām var sastapties pēc hronisku slimību izslimošanas vai arī to var ietekmēt attīstības traucējumi.

Ikdienā cilvēki tic daudz un dažādiem mītiem par acu un redzes pasliktināšanos, toties lielākā daļa no tiem nav patiesi. Viens no visizplatītākajiem mītiem ir ka dators bojā redzi. Ir rūpīgi jāizvērtē patiesība, pirms šo mītu nodod nākamajam cilvēkam, jo nevis dators bojā redzi, bet gan ilgstoša acu neatpūtināšana un to sasprindzināšana. Vēl viens no mītiem, kuram tic liela daļa iedzīvotāju ir – lietojot brilles redze pasliktināsies vēl vairāk. Jau sen ir pierādīts, ka briļļu, lēcu u.c. redzes korekciju līdzekļu lietošana uzlabo, ne pasliktina redzi, ja tie ir pareizi izrakstīti. Svarīgi apzināties, ka bērniem brilles ir svarīgi lietot, jo bērniem tuvredzība progresē lēnāk un var attīstīties līdz mazāk kritiskai pakāpei kā bērniem, kas brilles nenēsā.

Nobeigums nākamajā rakstā

Redzes vingrinājumi 3. daļa

Ikvienam būtu labi iepazīties ar vingrinājumiem, kuri palīdzēs jūsu acu darbībai. Daži profilaktiskie vingrinājumi un to pamatprincipi:

Lai acis saglabātu spēju pielāgoties apkārtējai pasaulei un palīdzēt uztvert apkārtējo vidi dažādos attālumos, katru dienu jācenšas skatīties gan uz tuvumā esošiem objektiem, gan objektiem, kas atrodas tālāk.

Ja tiek veikts darbs, kad acis ilgstoši jāsasprindzina uz tuvumā esošiem priekšmetiem, tad acis ik pa brīdim būtu jāatpūtina. Piecdesmit minūšu laikā nepieciešams darbu pārtraukt uz 5 minūtēm, lai atpūtinātu acis un tās izvingrinātu.

Lai vieglāk mainītu acs fokusu, tad ir jāmirkšķina acis. Acu mirkšķināšanai arī palīdz acu mitrināšana, kas palīdzē uz īsu laiku acīm atpūsties. Jāatceras, ka cieša skatīšanās un bieža nemirkšķināšana piepūlē acis un ir liela iespējamība, ka tās sāks ātri vien sāpēt.

Šie vingrinājumi ir jāveic tieši tādēļ, lai ļautu acu muskuļiem atjaunot koordinācijas spēju, kā arī lai tām būtu vieglāk pielāgoties konkrētajam darba uzdevumam.

Ja jūs strādājat darbā, kur nepieciešama ilgstoša acu piepūle tuvumā, strādājot ar datoru vai lasot grāmatas, tad vingrinājumi ir jāiekļauj savas ikdienas dzīves sastāvā. Protams, ja nevēlaties izjust diskomfortu vai doties pie acu ārsta ar problēmu sarakstu.

Lai iekļautu vingrinājumus savā ikdienā, tad sākumā varat izmēģināt vienkāršus un interesantus vingrinājumus. Kad būs redzams rezultāts, tad būs iespēja painteresēties par sarežģītākiem un interesantākiem vingrinājumiem.

Savai redzei un tās stāvoklim ir jāpievērš liela uzmanība. Jāizvērtē, kuros brīžos ir vieglāk strādāt, vieglāk saskatīt konkrētus priekšmetus un kad ir grūtāk to izdarīt.
Vingrinājumi spēs atpūtināt un atspirdzināt acis, vingrinājumi stiprina jūsu acu muskuļus, kā arī palīdz pasargāt no diskomforta un galvas sāpēm. Pirmais uzdevums pirms vingrinājumu veikšanas – nomazgāt seju un tai skaitā acis ar aukstu ūdeni. Plaukstās var ieliet aukstu ūdeni, tad tajās iemērkt acis un pamirkšķināt pāris reizes. Otrais uzdevums – viegli, ne ar lielu spēku pamasēt ciet aizvērtas acis, kā arī ap acīm esošo sejas daļu. Pēdējais solis pirms uzvedumu veikšanas – aizklāt acis ar plaukstām, bet neizdarot spiedienu. Aizklāt acis tā, lai varētu skatīties tumsā. Jāpiemin, ja tumšāks būs, jo būs labāka iespēja atpūtināt acis. Tāpat šo vingrinājumu var veikt, lai atpūtinātu ne tikai acis, bet arī visu ķermeni. Ceturtais uzdevums – vingrinājumi.

Pirmais vingrinājums – skats uz augšu, tā noturēt 5 sekundes. Atpūtināt acis. Skats lejup, tā noturēt 5 sekundes. Šis vingrinājums jāatkārto 5 reizes, tad dažas sekundes jāmirkšķina acis.

Otrais vingrinājums – Skats uz kreiso pusi – 5 sekundes. Acu atpūta. Skats uz labo pusi – 5 sekundes. Atkārtot 5 reizes, tad dažas sekundes jāmirkšķina acis.

Redzes vingrinājumi 2. daļa

Vingrinājumus ir iespēja darīt bez samaksas un tas tikai uzlabos jūsu veselību, tādēļ nav iespējas žēloties un nepalīdzēt sev. Lai iegūtu labāku dzīves kvalitāti un atteiktos no diskomforta sajūtas ir nedaudz jāpadomā par savu veselību jau savlaicīgi. Šie vingrinājumi arī neprasa milzīgu slodzi un ir ļoti vienkārši. Ja jūtat, ka darba dēļ rodas diskomforts, varat pamēģināt mūsu ieteiktos vingrinājumus, bet ja tie jums nepalīdz, tad noteikti jādodas pie acu speciālista un jānoskaidro, kādi redzes vingrinājumi būtu jums vispiemērotākie.

Lai izvairītos no diskomforta var izmantot profilaktiskos vingrinājumus, kuru galvenais uzdevums ir muskuļu darbības sabalansēšana. Izmantojot šos vingrinājumus, muskuļi, kuri tika nodarbinātu ilgu laiku var atpūsties, bet tie, kuri netika darbināti saspringtās redzes procesā vispār vai ļoti maz, tagad tiek nodarbināti. Lai panāktu pareizu acs vielmaiņu, tad acis ir jāizvingrina tieši šādi , tādā veidā sabalansējot muskuļu darbību. Vēlāk šo vingrinājumu veikšana nodrošina pilnvērtīgu acs darbu. Šo vingrinājumu princips ir ļoti viegli saprotams un vienkāršs – muskuļi, kuri tiek darbināti, neatrofējas. Toties ja kāda no muskuļu grupām netiek nodarbināta, tad šī konkrētā muskuļu grupa pēc kāda laika vairs nespēs normāli funkcionēt un tad cilvēkam rodas redzes diskomforts. Iespējams ne tikai diskomforts, bet arī ir iespējami redzes defekti, kurus varēs izlabot tikai ar acs korekcijām. Toties ja cilvēks kādu savu acu muskuļu grupu noslogo pārāk daudz, tad rodas saspringums un disbalanss redzes sistēmā. Ja rodas šāda pavisam niecīga situācija, tad jūsu ķermenis, vēloties palīdzēt, izstrādās vielmaiņas procesā vielas, lai mazinātu disbalansu, toties šīs vielas jums nevis palīdzēs, bet radīs papildus diskomfortu. Šādā veidā ir iespējams, ka rodas redzes defekti. Šī iemesla dēļ jāsaglabā viss līdzsvarā – nepieciešama gan slodze pietiekamā daudzumā, gan atpūta, attiecīgi darba ilgumam.

Ja runa ir par acīm un redzi, tad cilvēku var pielīdzināt jebkuram citam mehānismam vai tā kopumam, kā jebkurai iekārtai. Ja kāds mehānisma zobrats tiek pārāk bieži un daudz kustināts, toties netiek veikta tā apkope, tad tas var ļoti ātri nodilt, kā arī uzreiz visā iekārtā rodas bojājumi, traucējumi un citas problēmas. Tā pat ir arī ar to, kad zobrats netiek pietiekami kustināts – pēc kāda laika, kad to kustina, tam rodas bojājumi un tas vairs nestrādā tā, kā strādāja agrāk un atkal visā mehānismā var rasties bojājumi tikai viena maza zobrata dēļ. Tas pats arī ir attiecināms uz cilvēka organismu – visam jābūt balansā. Ir nepieciešama gan neliela slodze, gan arī pietiekami liela atpūta darba laikā. Nepieciešama gan fiziska, gan garīga slodze. Ja ievēro šo nelielo, toties noderīgo padomu, tad ir garantēts, ka acu dēļ jūs diskomforts nepiemeklēs.

Toties par to ir jāatceras ikdienā, jo ar vienu reizi rezultātus var negaidīt. Lai iegūtu rezultātu, kad nav jāsūdzas par acu sāpēm, to sūrstēšanu, aizmiglošanos, tad vingrinājumi nepieciešami karu dienu. Ja visu dienu tiek strādāts ar objektiem, kas atrodas tuvu, tad jātaisa arī lielākas atpūtas darba laikā.

Nobeigums nākamajā rakstā.

Redzes vingrinājumi

Loti bieži cilvēki apzinās, ka strādājot vai veicot kādu darbu tuvumā, viņu redze tiek sasprindzināta un tādēļ acis ātri nogurst. Tomēr, ne katrs pēc kāda laika atpūtina acis. Ja acis ir nogurušas, sāpīgas vai miglainas, nav iespējams veikt pilnvērtīgu darbu. Karu dienu ir jāsabalansē darbs, ja tiek ilgi strādāts pie datora vai arī ilgstoši lasītas grāmatas. Darbs ir jāsabalansē ar atpūtas pauzēm, lai acis nenogurdinātu pārāk bieži. Pretējā gadījumā ir iespējama redzes pasliktināšanās, kā arī rodas diskomforta sajūta. Šīs sekas apgrūtinās darīt jūsu darbu, tādēļ jau laicīgi jāparūpējas par seku novēršanu.

Ir jārūpējas par sevi jau laicīgi, jānovērš iespējamā diskomforta sajūta, kā arī ilgstoši nevajadzētu sasprindzināt acis ar darbu tuvumā tām. Pašam cilvēkam ir jābūt vēlmei sev palīdzēt, jo neviens cits to nedarīs. Redzes speciālisti nevarēs palīdzēt, kad būs redzamas un jūtamas sekas. Katram cilvēkam personīgi ir jāvēlas atvieglot savu ikdienu, novērst radušās sāpes vai to iespējamo parādīšanos. Cilvēks ir pietiekoši attīstījies, lai spētu noteikt, kad ir pietiekami darbs padarīts un kad nepieciešama acu atpūta. Dienā ir jāatrod laiks, lai atpūtinātu acis, jo, ja tas netiks darīts, tad sekas būs redzamas jau pēc neilga laika.

Ja jūs veicat darbu, kur nepieciešama ilgstoša redzes sasprindzināšana vai jūs strādājat ar priekšmetiem, kas ilgstoši atrodas tuvumā, tad jāapmeklē redzes speciālists. Pie redzes speciālista jums būs iespēja pārbaudīt redzes funkcionalitāti, kā arī jums varēs izvērtēt piemērotāko redzes korekciju. Tā pat speciālists spēs novērtēt jūsu redzes spēju pielāgoties ilgstošam darbam tuvumā,

Tā pat kā visā ķermenī, arī acīs atrodas daudzi mazi muskuļi, kuru spējas veikt ilgstošu saspringtu darbu ir ierobežotas. Jo ilgāk mēs nodarbinām savus redzes muskuļus, jo retāk aizmirstam par to atslābināšanu un izvingrināšanu. Ja tiek aizmirsts veidot mazas pauzes darba laikā, tad pēc kāda laika var rasties acu apsārtums, graušana acīs, to miglošanās, kā arī var rasties smaguma sajūta acīs. Pie šiem diskomforta faktoriem klāt nāk arī muguras sāpes un pat galvas sāpes.

Nākamais, kas cilvēkam ir jāatceras ir sava darba režīma sakārtošana, darba dienā ietverot vairākas pauzes, kad tiek izvingrinātas vai vienkārši atpūtinātas acis. Tādā veidā uzlabojot sava darba kvalitāti un izvairoties no diskomforta. Redzes vingrinājumi var būt visdažādākie, toties tos var iedalīt divās grupās pēc to būtības un darbības: Profilaktiskie – vingrinājumi, kurus ir iespējams veikt ikvienam. Šo vingrinājumu mērķis ir muskuļu darbības sabalansēšana, tādā veidā atjaunojot koordinācijas spēju un pielāgošanās spēju. Šie vingrinājumi nodrošina skaidru redzi. Otrie ir ārstnieciskie vingrinājumi – vingrinājumu komplekss ar redzes specifiskiem vingrinājumiem. Šis vingrinājumi ir paredzēti atbilstoša redzes traucējuma novēršanai, ja traucējums ir radies kādas slimības vai traumas dēļ. Tā pat iemesls var būt arī saspringtas redzes slodze un citi faktori.

Turpinājums nākamajā rakstā.

Saudzējiet redzi

Jāatceras par acīm un to drošību arī spēlējot kādas sporta spēles vai arī ķīmijas stundās, kad acīs var iekļūt dažādas kaitīgas vielas. Ja jūsu darba dienā jūs ļoti ilgu laiku pavadāt pie datora, televizora vai grāmatām, tad nepieciešams pareizs apgaismojums. Labs apgaismojums ir tāds, kad jūsu darbavietai nekrīt virsū ēna un tas ir pietiekami spilgts. Jāatceras arī pat pārtraukumiem darba laikā, jo, ja redze ir ilgi piepūlēta, tad tai ir vajadzīga atpūta, lai nerastos redzes problēmas. Jāatpūtina ne tikai redze, bet arī viss ķermenis, lai atbrīvotos no saspringuma. Acis jāaizsargā ar kvalitatīvām saulesbrillēm, lai saules stari netraumētu acis ar ultravioletajiem stariem. Par šo ir īpaši jāuzmanās, jo kaitīgais starojums var iekļūt jūsu acu zīlītēs, kuras ir paplašinātas tumšo stikliņu dēļ.

Ja ir novērotas sliktas pārmaiņas redzē, tad nekavējoties jādodas pie acu ārsta un jāizstāsta par visām jūtamajām problēmām. Ārsts jums veiks pārbaudi un ieteiks labāko risinājumu, lai nokļūtu pie vēlamā rezultāta – vingrinājumi, brilles vai lēcas. Jūs droši savam ārstam varat jautāt, lai jums iemāca redzi nostiprinošus vingrinājumus, jo ja acis nav ļoti sabojātas, tad to vēl var izlabot ar vingrinājumiem, lai nebūtu jālieto brilles. Ir ne tikai jārūpējas par redzi, to aizsargājot, bet arī jālieto vitamīnus. Gan acīm, gan organismam ir nepieciešami vitamīni un minerālvielas, lai varētu ķermeni saglabāt veselu. Visnozīmīgākie vitamīni acīm ir vitamīns A,C, E un arī cinks ar selēnu.

Šos vitamīnus ir iespēja sameklēt vairākos ikdienā lietojamos produktos:
A vitamīns ir iegūstams vairākos dārzeņos kā burkānos, to sulā, smiltsērkšķos, dažādos augļos un to sulā, kā arī ķirbjos un spinātos. C vitamīnu ir iespēja iegūt citrusaugļos kā apelsīnos, to sulā. C vitamīns sastopams arī kivi, dzērvenēs, brokoļos, kolrābjos un zemenēs. Noderīgais E vitamīns sastopams olās, gurķos, zemesriekstos, kviešu dīgstos un to eļļā, kā arī zaļo lapu salātos un dārzeņos. Cinks atrodams ir spinātos, sēklās, kivi, kazenēs, kā arī dažādos riekstos. Toties selēnu būs iespēja uzņemt ar olām, ķiplokiem, banāniem, zivīm, kivi, kā arī ar Brazīlijas riekstiem.

Redzi uzlabot var ar vairākiem paņēmieniem, bet jāatceras, ka tas jāsāk darīt laicīgi.

Biežākās redzes problēmas bērniem

Laba redze bērniem ir ļoti svarīga, jo tas ir laiks, kad izzināt pasauli. Bērnam ar redzes traucējumiem ir daudz grūtāk tikt līdzi attīstībā saviem vienaudžiem, jo daudzas ikdienas darbības un mācīšanās procesi ir apgrūtināti. Diemžēl, mūsdienās redzes problēmas bērniem kļūst arvien populārākas. Jau pirmsskolas vecumā redzes problēmas ir aptuveni 5% bērnu, taču skolas vecumā tās ir jau gandrīz 25% bērnu. Ir ļoti svarīgi laikus atklāt un ārstēt dažādas redzes problēmas bērniem, lai situāciju uzlabotu, nevis ļautu šīm problēmām attīstīties tālāk. Šeit būs uzskaitītas tipiskākās redzes problēmas bērniem un dažādi to ārstēšanas veidi.

Šķielēšana

Šķielēšana nozīmē to, ka viena no acīm novirzās no kopējā fiksācijas virziena. Šķielēšana var būt gan patstāvīga, kad acis visu laiku nedarbojas saskaņoti, gan arī periodiska, kad tas notiek tikai konkrētos brīžos. Tāpat šķielēšana var būt konverģējoša, kad viena acs virzās uz iekšu un diverģējoša, kad tā virzās uz ārpusi. Visbiežāk šķielēšanas iemesls ir vienas acs pavājināta darbība (refrakcijas kļūda vienā no acīm), kas liek cilvēka centrālajai nervu sistēmai ignorēt šķielējošās acs sūtīto informāciju. Šo pavājināto acs darbību var izraisīt ļoti daudzi cēloņi, bet bieži vien tā ir ģenētiski pārmantota. Par laimi, šķielēšanu var ātri pamanīt un uzreiz uzsākt tās ārstēšanu. Biežākā ārstēšanas metode ir koriģējošu briļļu vai lēcu izmantošana, kā arī acu vingrojumi, taču smagākos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Ambliopija

Ambliopija ir pavājināta redze vienā vai abās acīs, kas rada redzes traucējumus. Mēs redzam tāpēc, ka ar aci uztvertā informācija tiek nosūtīta uz smadzenēm, bet ambliopijas gadījumā, šī informācijas sūtīšana ir traucēta. Tai ir ļoti daudz cēloņu. Par iemeslu ambliopijai var būt teju jebkas, kas pavājina redzi acī, piemēram, šķielēšana, refrakcijas kļūda, saduļķojumi lēcā, viena plakstiņa noslīdējums, acs traumas, centrālās nervu sistēmas traucējumi u.c. Šī ir slimība, kas rodas tieši ļoti agrā vecumā un ļoti svarīgi ir laikus to atklāt, jo tikai savlaicīgi uzsākta ārstēšana var dot rezultātus. Pēc astoņu gadu vecuma ambliopijas ārstēšana kļūst neiespējama. Slimību ārstē ar tādu metodi kā oklūzija jeb vienas (veselās) acs aizsegšana, kas ļauj otrai acij strādāt pastiprināti.

Refrakcijas kļūdas

Refrakcijas kļūdas ir visiem zināmās tuvredzība, tālredzība un astigmātisms. Šīs slimības izpaužas tā, ka acī stari tiek lauzti nepareizi, kas izraisa redzes miglošanos. Parasti šīs acu problēmas vairāk skar tieši pieaugušos, jo refrakcijas kļūdas nereti rodas tieši tāpēc, ka paši laika gaitā dažādos veidos sabojājam savu redzi, vai arī dažādu slimību ietekmē. Ja refrakcijas kļūdas ir mazam bērnam, visticamāk, pie vainas ir iedzimtība. Ļoti svarīgi ir laikus atklāt šādas redzes problēmas bērnam, jo tad iespējams redzi savlaicīgi koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Ja tas netiks darīts, bērns ne vien nespēs pareizi redzēt, bet arī šī slimība attīstīsies.

Ptoze

Ptoze ir redzes problēma, kas nav tieši saistīta ar pašu aci, bet gan ar acs plakstiņu. Tas ir augšējā acs plakstiņa noslīdējums. Ja noslīdējums ir minimāls, tā ir tikai kosmētika problēma un redzi neietekmē, taču, ja plakstiņš ir noslīdējis tā, ka tiek nosegta zīlīte, tas rada redzes traucējumus, jo tiek slēgts redzes lauks. Ptoze var būt cēlonis jau pieminētajām problēmām – šķielēšanai un ambliopijai. Ptoze parasti ir iedzimta, taču tā var arī rasties, piemēram, traumas rezultātā. Jebkurā gadījumā, ja plakstiņa noslīdējums rada redzes lauka bojājumus, ir jāveic operācija, kas saīsinās noslīdējušo plakstiņu un ļaus redzēt pareizi.

Kas ir konjunktivīts un kā no tā izvairīties?

Vārds konjunktivīts varbūt sākumā izklausās ļoti sarežģītu un varētu domāt, ka runa ir par kādu ļoti nopietnu un smagu acu slimību, taču patiesībā tas ir parasts acu iekaisums. Tas nav bīstams un redzi ilgtermiņā nebojā, taču konjunktivīts var būt visnotaļ nepatīkams. Tie, kas ar šo slimību saskārušies zina, cik ļoti mokoša ir acu graušana, asarošana un tūska. Konjunktivītu saķert gan ir ļoti vienkārši, tāpēc skaidrojam, kas tad īsti ir konjunktivīts un kā panākt, ka šī slimība jūs neskar.

Jau sākumā jāpaskaidro, ka konjunktivītam ir trīs veidi, atkarībā no slimības izraisītāja – vīrusa konjunktivīts, alerģiskais konjunktivīts un bakteriālais konjunktivīts. Vīrusa konjunktivīts ir ļoti bieža problēma, jo tas ir viens no saaukstēšanās vīrusa izraisītajiem simptomiem. Tātad, ja slimojat ar gripu vai citām saaukstēšanās slimībām un jums ir apsārtušas, asarojošas acis, tas ir konjunktivīts, kaut gan mēs to tā pairsti nesaucam. Parasti šādos gadījumos pats konjunktivīts nemaz atsevišķi netiek ārstēs, jo, kolīdz no organisma tiek izvadīts vīruss, konjunktivīts pats pāriet. Viens pats konjunktivīts šajā gadījumā nav lipīgs, taču saaukstēšanās vīruss gan ir. Lai izvairītos no vīrusa konjunktivīta ir jāstiprina imunitāte, jāievēro higiēnas normas un jāizvairās no vīrusa izraisītājiem

Alerģiskais konjunktivīts rodas tad, ja acī tiek ievazāts vai kā citādi organismā ievadīts kāds alergēns, pret ko konkrētais cilvēks ir jūtīgs. Tipisks ir konjunktivīts siena laikā vai pavasarī, kad kokiem birst putekšņi. Kā jau jebkura alerģiska reakcija, arī šī pariet tad, kad alergēns pilnībā izvadījies no organisma, tāpēc jācenšas izvairīties no alergēna nokļūšanas acīs. Ja tas notiek nepārtraukti, konjunktivīts var kļūt hronisks. Šis konjunktivīts nav lipīgs un cilvēks, kuram alerģiju nav, ar alerģisko konjunktivītu nekad neslimos. Vienīgi jāpiemetina, ka mēs nekad nevaram skaidri zināt kādi ir mūsu alergēni, kamēr vien neesam pārbaudījušies pret pilnīgi visu.

Bakteriālā konjunktivīta izraisītājs ir stafilokoka vai streptokoka baktērija, kas nonākusi organismā. Atšķirībā no abiem iepriekšējiem konjunktivīta veidiem, šis parasti skar tikai vienu aci, kurā ievazāta baktērija, bet bakteriālais konjunktivīts ir ļoti lipīgs, tāpēc, nereti ātri vien pāriet arī uz otru aci. Tieši tā arī šī slimība visbiežāk tiek iegūta – ievazāta acī ar netīriem pirkstiem vai priekšmetiem. Tāpēc, piemēram, pirms kontaktlēcu ievietošanas acīs, vienmēr kārtīgi jānotīra pirksti. Šo konjunktivīta formu var saķert arī tad, ja tieša saskarsme ar aci nemaz nav, piemēram, lietojot cita cilvēka acu kosmētiku. Atšķirībā no iepriekš minētajiem konjunktivīta veidiem, šis parasti ir ilgstošāks un nepatīkamāks. Tas ilgst līdz pat 10 dienām. Ja bakteriālais konjunktivīts tiek pareizi ārstēts, tad slimība var ilgt no 3 līdz 5 dienām, taču cilvēki nereti nezina kā šo slimību pareizi ārstēt. Piemēram, siltas kumelīšu kompreses visu padarīs tikai sliktāku, jo baktērijas siltumā ātri vairojas. Ja jums ir bakteriālais konjunktivīts, noteikti jāgriežas pie acu ārsta vai sava ģimenes ārsta un viņš jums izrakstīs vajadzīgos acu pilienus. Vienīgais veids, kā izvairīties no bakteriālā konjunktivīta ir ievērojot higiēnas normas.

Astigmātisms

Kad cilvēkam pasliktinās redze, visbiežāk tiek uzskatīts, ka pie vainas ir vai nu tuvredzība, vai tālredzība, jo tās ir populārākās redzes nepilnības, taču tās nebūt nav vienīgās. Ļoti izplatīts, ir arī tāds redzes defekts kā astigmātisms. To, arī var koriģēt un mazināt ar līdzīgām metodēm kā tuvredzību un tālredzību, taču tas vispirms ir jāatpazīst, tāpēc skaidrojam vairāk par to, kas ir astigmātisms.

Astigmātisms ir redzes nepilnība, kad attēls ir izplūdis vai nu horizontālā, vai vertikālā virzienā. Nereti cilvēki, kuriem ir astigmātisms skaidro, ka redzes defekts izpaužas kā neliela ēna ap objektiem. Astigmātisms ir izteikts gan tuvumā, gan tālumā, taču šis redzes defekts var spēcīgāk izpausties vienā no redzes stāvokļiem, kā arī tas var būt kombinēts ar jau pieminēto tuvredzību vai tālredzību, kā arī dažādām acu slimībām.

Astigmātisms parasti ir iedzimta kaite, kas rodas tāpēc, ka acs radzene ir mazliet izstiepta vai nu horizontālā, vai vertikālā virzienā. Ja radzene ir izstiepta horizontāli, tad objekti met ēnu horizontālā virzienā, bet ja tā izstiepta vertikālā virzienā, tad ēna rodas vertikāli. Tas notiek tāpēc, ka rodas divi fokusa punkti. Vēl astigmātisms var rasties acs lēcas nepilnību dēļ. Patiesībā acs lēcas virsma ir neregulāra ļoti daudziem cilvēkiem, taču tad astigmātisms ir minimāli izteikts un tas principā netraucē redzei. Lēcas nepilnības rada arī laika gaitā iegūtas acu slimības, piemēram, katarakta un tad gan astigmātisms var sākt izpausties diezgan manāmi.

Astigmātismu var koriģēt ar tādām pašām metodēm, kā tuvredzību un tālredzību, proti, brillēm vai kontaktlēcām, taču ir nepieciešama citādāka korekcija, jo šie defekti rodas atšķirīgu īpatnību dēļ. Piemēram, brilles astigmātisma korekcijai ir ar cilindriskām lēcām, kas mazina lēcas vai radzenes nobīdes. Arī kontaktlēcas var mazināt astigmātisma radītos redzes bojājumus, taču izteikta astigmātisma gadījumā derēs tikai cietās kontaktlēcas.

Astigmātismu ir iespējams arī pilnībā izārstēt. To var paveikt ar divām metodēm. Viena metode ir lāzera operācija un otra ir īpaša metode, ko sauc par ortokeratoloģiju. Tas nozīmē, ka tiek izmantotas īpašas kontaktlēcas, kas ne vien koriģē redzi, kad tās ir acīs, bet ārstē šo defektu. Kontaktlēcas acīs tiek ievietotas pa nakti un tās veido īpaši modulētu acs radzenes virsmu. Astigmātisms gan prasti pēc kāda laika atgriežas un pēc tam šī procedūra jāatkārto.

Ja jums ir aizdomas par to, ka jums varētu būt astigmātisms, vērsieties pie optometrista vai acu ārsta un izsakiet savas aizdomas. Ļoti bieži arī profesionāļiem, bez īpašām metodēm, ir grūti noteikt, vai pie vainas tiešām ir astigmātisms, vai kāds cits redzes defekts. Jo ātrāk tiks atklāts, kas tieši izraisa redzes bojājumus, jo ātrāk varēsiet koriģēt redzi.

Noderīgi padomi kontaktlēcu lietotājiem

Kontaktlēcas pagaidām ir inovatīvākais un ērtākais redzes korekcijas veids, kas pieejams bez medicīniskām manipulācijām. Kontaktlēcas tiek vienkārši ievietotas acīs un pēc tam tās ir pilnīgi nemanāmas un tās nekādā veidā nēsātājam netraucē un nerada diskomfortu, tomēr, lai saņemtu visas kontaktlēcu nēsāšanas iespējamās priekšrocības, tās ir jālieto pareizi, kas attiecas gan uz kontaktlēcu kopšanu, gan ievietošanu acīs, gan izņemšanu, gan citiem aspektiem. Lai kontaktlēcu nēsāšana jums neizraisa nekādas nepatīkamas sajūtas un citas neērtības, ņemiet vērā sekojošos padomus.

Kontaktlēcas drīkst nēsāt tikai pēc konsultēšanās ar optometristu vai acu ārstu

Pats svarīgākais nosacījums ir redzes aprūpes speciālista norādījumu ievērošana. Kaut gan kontaktlēcām ir pieejama lietošanas instrukcija, ir jāsaprot, ka katrs gadījums ir atšķirīgs. Pirmkārt, jau redzes aprūpes speciālists noteiks, kādas kontaktlēcas jums ir vajadzīgas. Pat tad, ja precīzi zināt, kādas redzes problēmas jums ir un kādi stiprumi nepieciešami, jāsaprot, ka kontaktlēcas ir ļoti dažādas, lai to nēsātājam sniegtu maksimālu redzes uzlabojumu un būtu ērti lietojamas. Tāpat ir jāievēro optometrista vai acu ārsta norādījumi attiecībā uz kontaktlēcu nēsāšanu, pat tad, ja instrukcijā norādīts citādāk, jo ārsts labāk zinās, kas konkrēti jūsu gadījumā nepieciešams.

Izvēlieties pareizu kontaktlēcu šķidrumu gan uzglabāšanai, gan tīrīšanai

Uz kontaktlēcām pēc nēsāšanas veidojas aplikums, nosēdumi un mikroorganismi. Tie var izraisīt acs iekaisumu, tāpēc ir nepieciešams tīrīt, skalot un dezinficēt kontaktlēcas. Izņemot kontaktlēcas no acīm, tās jātīra, ar speciāli šīm nolūkam paredzētiem šķīdumiem. Vislabāk izmantot šķīdumu, ko ieteicis acu ārsts, bet svarīgākais ir izmantot ne tikai fizioloģisko šķīdumu, bet dezinficējoši līdzekli. Kontaktlēcas ir jātīra mehāniski, ne tikai ieliekot tās konteinerā ar šķīdumu. Lēcas ir jāuzliek uz plaukstas, uzpilinot kopšanas šķīdumu, un pēc tam jāpaberzē ar otras rokas pirkstu.

Lieciet kontaktlēcas acīs tikai ar tīrām rokām un pārliecinieties, ka tām viss kārtībā

Pirms kontaktlēcu likšanas acīs vienmēr ir jānomazgā un jānoskalo rokas, lai acīs neievazātu mikrobus vai gružus. Rokas jāmazgā ar ziepēm, kurām nav pievienoti aromatizētāji un pēc tam rokas būtu ieteicams slaucīt ar papīra salvetēm vai lina dvieļiem, lai uz pirkstiem nebūtu pūkas, kas var nonākt acīs. Pirms kontaktlēcu ievietošanas acīs, noteikti pārliecinieties, ka tām viss ir kārtībā. Noteikti nevajadzētu ievietot acīs jaunas kontaktlēcas, ja sterilais iepakojums ir atvērts vai sabojāts. Tāpat jāpārbauda arī vai pati lēca ir tīra un vai uz tās nav kādi netīrumi un nosēdumi. Jāievēro, ka no rītiem kontaktlēcas drīkst ielikt acīs tikai 30 līdz 50 minūtes pēc pamošanās.

Regulāri mainiet šķīdumu uzglabāšanas konteinerā

Kontaktlēcu uzglabāšanas konteinerā uzkrājas dažādas baktērijas un mikroorganismi, tāpēc ļoti svarīgi ir regulāri mainīt šo šķīdumu konteinerā. Izlietotais kontaktlēcu šķīdums katru reizi pēc lietošanas jāizlej laukā un pēc tām jāizskalo ar speciālo tīrīšanas šķīdumu. Neteikti ne uzglabāšanas konteineri, ne pašas lēcas, nedrīkst tīrīt ar krāna ūdeni, jo tas ir pilns ar dažādiem mikroorganismiem un baktērijām. Būtu ieteicams katram jaunam kontaktlēcu pārim izmantota arī jaunu konteineru, bet ja vēlaties izmantot veco, noteikti to vismaz kārtīgi iztīriet.

Glaukoma: Kas tā ir un kā to ārstēt?

Redze cilvēkam ir viens no lielākajiem dārgumiem. Tā mums ir tikai viena, tāpēc redzi ir īpaši jāsaudzē un jau pie pirmajām problēmām jāvēršas pie acu ārsta. Par nelaimi, redzes pasliktināšanās un dažādas acu slimības ne vienmēr ir pamanāmas sākuma stadijā un pakāpeniski progresē. Dažas slimības tiek atklātas vien tad, kad acis jau ir nopietni bojātas un vairs īsti nav iespējams panākt, ka redze tiek pilnībā glāba. Viena no šādām slimībām ir glaukoma, tāpēc ikvienam būtu jāzina, kas tā ir, kā šī slimība izpaužas, kā to diagnosticēt agrīnā stadijā un kā to ārstēt?

Glaukoma ir redzes slimību jeb, precīzāk, redzes slimību grupa, kurai ir raksturīgi redzes lauka defekti, kas pamazām var izraisīt pilnīgu aklumu. Patiesībā, tieši glaukoma ir visbiežākais akluma cēlonis visā pasaulē. Slimība ir ārstējam, taču tā progresē bez manāmām pazīmēm. Sākuma stadijā nav pilnīgi nekādu slimības simptomu. Vien tad, kad slimība jau ir ielaista un redzes nervs ir smagi bojāts, rodas pirmās sūdzības par redzes traucējumiem.

Maldīgs ir arī uzskats, ka glaukoma ir vecuma slimība ar ko slimo vien cilvēki pēc 50 gadu vecuma. Glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, tajā skaitā arī maziem bērniem. Tiesa, biežāk šī slimība tiešām skar vecākus cilvēkus, taču aptuveni vienam no 15 000 cilvēku ir iedzimta glaukoma, kas var attīstīties agrā vecumā.

Glaukomas izteiktākie simptomi ir redzes miglošanās un krāsaini apļi ap gaismas objektiem un gaišiem priekšmetiem. Vēl daži glaukomas pacienti izjūt spiedošas sāpes ap deniņiem vai uzacu rajonā. Šādi simptomi gan parādās jau vēlīnā stadijā un uznāk lēkmju veidā. Pēc šīm lēkmēm redze var tikt neatgriezeniski zaudēta īsā laikā. Lai līdz tam nenonāktu, ir jāveic regulāras redzes pārbaudes ikvienam, arī tiem, kas par redzes problēmām nesūdzas.

Kādreiz tika uzskatīts, ka glaukomu izraisa vien spiediens acīs. Patiesībā tā gluži nav, jo arī cilvēkiem ar zemu vai normālu spiedienu acīs var rasties glaukoma, tāpēc nepietiek vien ar acs spiediena izmērīšanu, lai varētu spriest par šo slimību. Ir jāveic kompleksa acu diagnostika. Tās laikā tiek gan mērīts spiediens, gan izpētīts viss acs ābols, ieskaitot acs dibenu, gan arī veikta acs tīklenes un redzes nerva izmeklēšana. Galvenie izmeklējumi tiek veikti ar acu datora tomogrāfiju. Šādi izmeklējumi gan ir visai dārgi, tāpēc veseli cilvēki bez aizdomām par redzes slimībām, parasti tos neveic. Ideālā gadījumā būtu ieteicams šīs pārbaudes veikt reizi divos gados pilnīgi visiem un reizi gadā tiem, kas ir riska grupā (diabēta slimniekiem, cilvēkiem ar acu traumām, cilvēkiem, kam rados ir glaukomas slimnieki, cilvēkiem ar izteiktu tuvredzību u.c.).

Ja uz šīm pārbaudēm negrasāties doties, vismaz veiciet vienkāršu pārbaudi pats. Aizsedziet kreiso aci ar plaukstu un otras rokas rādītājpirkstu novietojiet pie deniņiem labajā pusē. Pēc tam virziet šo pirkstu pie deguna. Kad to ieraugāt, pārtrauciet kustību. Ja pamanījāt pirkstu, kad tas vēl ir acs stūrī, viss ir kārtībā, bet ja pamanījāt to vien tad, kad tas jau tuvojās degunam, jums varētu būt redzes lauka traucējumi un noteikti ir jādodas veikt redzes pārbaudes.

Ja jums ir diagnosticēta glaukoma agrīnā stadijā, palīdzēs acu pilieni, jo var izrakstīt acu ārsts. Ja glaukoma jau būs ielaista, varētu līdzēt operācija, taču bieži vien vēlīnā slimības stadijā jau vairs neko never līdzēt. Tieši tāpēc ir jāseko līdzi savai redzei un jāapmeklē acu ārsts arī profilakses nolūkos. Saudzējiet savu redzi un pārbaudiet to.